Daudzi jautās, Tu liec Taro? Tu taisi rituālus?

Tas taču ir slikti, tā nevar. Fuj!

Jā, es daru daudz vairāk nekā varat iedomāties.

Līdz šim rituālus pārsvarā veicu izbraukuma vizītēs, un savām vajadzībām…

Bet laiki iet un laiki mainās. Cilvēkiem jādod iespējas.

Ar Taro kārtīm niekojos no 2011. gada, ja tā var sacīt. Tās ir uzticams draugs, bet reizēm šo draugu jānomaina uz jaunu kavu.

Kārtis tie ir vārti uz dziļāku apziņas stāvokli, intuīciju. Kad runā kārtis, tad prāts klusē.

Tie nav tikai papīrīši. Tāpat kā rūnas arī kārtis ir sakrāls instruments.

Tā ir Jūsu kāršu kava, kuru tāpat kā citus rituālos priekšmetus esat salāgojis ar sevi.

Tās nedrīkst dot citiem, lai tie ar tām spēlētos kā ar rotaļlietu un pa jokam pazīlētu sev vai Jums. Vienīgais brīdis, kad kārtis var nonākt kāda cita rokās ir tad, kad Jūs zīlejat un palūdzat nocelt kāršu kavas cepurīti vai izvilkt kārti – trešajai personai.

Tāpat, jāpatur prātā tas, ka kārtīm patīk tīrība, tāpēc tās ir jāprot attīrīt un savest kārtībā pēc darba, ja vien Jūs nevēlaties, lai kārtis sāk Jums melot!?