Tagadējais kara stāvoklis un saspringtā situācija man atgādināja 2013. gadā pieredzēto, kādā no Ebreju kapu vietām…

Tas bija laiks, kad par savu spēju pasauli just un redzēt savādāk man bija liels kauns.

Tomēr, tas arī bija laiks, kurā blakus bija cilvēki kurus mana neparastā personība ieienteresēja, kā rezultātā tiku aizvesta uz kādu, līdz šim man nezināmu vietu.

Tur mani sagaidīja šausmu ieleja.

Atceros visu tā it kā tas būtu noticis vakar!

Man kļuva slikti, apkārt bija sanākušas daudzas, jo daudzas mirušo dvēseles, visu vecumu, pat sievietes ar zīdaiņiem. Daļa mani ielenca, bet daļa bija sastinguši kā sāls stabi.

Konkrētās būtnes, daļa bija kailas, daļa garos baltos naktskreklos.

Daļa saprata, ka ir pametuši ķermeni un gatavi doties prom, daļa nē.

Fragmentēti sāku saņemt vīzijas, tie bija dažas sekundes gari uzplaikstnījumi, kuros vienā kadrā bija redzama kaut kāda it kā piekabe, pilna ar nedzīviem ķermeņiem, no piekabes laukā karājās cilvēku ekstrimitātes, nākamajos kadros bija redzama cilvēku spīdzināšana, sišana, pazemošana, bija epizode, kurā kādam tika kaut kas durts aiz nagiem. Sejās bija bailes, izmisums. Pēc spīdzināšanas un izņirgāšanās sekoja nošaušana, ja bija ko nošaut un nāve nebija spīdzināšanas rezultāts. Cilvēki nepretojās, darīja ko lika. Stājās rindās. Šāva viņus kā pagadījās. Dažus nošāva uzreiz, dažu nē. Kādu zaldāti pabakstīja ar kāju un nobeidza līdz galam, citam ļāva mocīties.

Kā jau minēju šī informācija nāca fragmentēti, haotiski, jo katram bija ko parādīt.

Nepateikšu kāpēc, bet tur bija arī zaldāts, kuru bija nošāvuši savējie par nepakļaušanos…

Bija arī vīri melnās garās drānās, pēc kā sapratu, ka tie ir bijuši garīdznieki, vienam rokās bija grāmata.

Devos prom, jo man bija slikti, sirds sitās kā negudra, dvēseles man bija piesūkušās kā dēles, barojās no manas enerģijas, lai nodotu savu stāstu. Neatlaidīgi sekoja, tāpēc apsolīju, ka palaidīšu, ka atgriezīšos. Tā arī to neesmu izdarījusi… Vismaz pagaidām. Neesmu gatava iet tam visam cauri no jauna.

Vēl ne!

Arī tagad, noteikti ir cilvēki, kuri dažu slimu prātu dēļ iet cauri līdzīgām šausmām Ukrainā.

Ja, varat, tad aizejiet, nolieciet svecītes par šiem cilvēkiem, par dvēselēm.

Kaut vai mājās, simboliski aizdedziet svecīti un piedomājiet.

Mūsu domām ir spēks!