Reiz man sanāca saruna ar kādu cilvēku, par tēmu konfidencialitāte no visiem aspektiem, ģimene, kolēģi, darbs, klienti, pacienti.

Izrādās, ka otra cilvēka privātuma iznešana un nodošana trešajām personām, tā ir normāla lieta. Normāli ir par kādu pasmieties, vai izteikt savu viedokli par lietām, kuras nav saistītas ar sava amata, kompetences rāmjiem. Ir normāli nodot savu klientu, pacientu uzticību, identitāti un citas privātas lietas. Ir jautri pasmieties aizmuguriski par saviem kolēģiem, klientiem.

Konkrētajā sarunā man jautāja, vai pie manis nāk sabiedrībā pazīstamas personas, ar kādām problēmām, kāpēc, kad, kas?

Jāsaka, ka te vienīgais jautājums uz kuru varēju atbildēt bija, par to, ka nāk gan, bet neminot konkrētas personas, jo kas ir bijis pie manis kabinetā zina, ka tas viss tur arī paliks. Man ir pašai savs, nerakstītais likums, nekad nenodot savus klientus un viņu uzticību un ne pie kādiem apstākļiem nekaitēt to reputācijai, labajam vārdam un privātumam. Iespējams tieši šī iemesla dēļ pie manis nāk arī cilvēki, kurus plaši pazīst sabiedrībā, iespējams tāpēc man ir uzticams klientu loks jau ļoti daudzus gadus.

Man ir sirdsapziņa, morāle un vērtības. Neesmu balamute, kura runā visu par visiem, visur kur vien var paklačoties. Tomēr, tas nenozīmē, ka tādi nav citi.

Tas ir tas, kas mani skumdina. Viena lieta ir, kad par Tevi runā dažādas sadomātas, pa savam interpretētas lietas cilvēki “garāmgājēji”, kā piemēram kolēģi, darba devēji, skolas biedri vai paziņas. Tas viss ir mazsvarīgi, jo zini, ka viņiem nav nekādas konfidenciālas informācijas un šie cilvēki nav manas uzticības personas un nekad par tādiem visdrīzāk nekļūs.

Mani kā sabiedrībā zināmu personu vairāk uztrauc vai cilvēki, kuru darbs nosaka to, ka izpaust informāciju trešajām personām nav korekti, to ievēro? Kā piemēram ārstniecības personas, konsultanti u.c.? Vai es varu justies droši, ka man aizejot viņu mēles nepagriežas aprunāšanai, informācijas izklāstīšanai trešajām personām, kas pēc tam kā ķēdīte aiz sevis pavelk “klusos telefonus”?

Diemžēl man nav tādas garantijas.

Mana galvenā ideja rakstot šo rakstu ir nodot savā ziņa ‘’mesedžu” tiem, kuri uzticas un tic, ka cilvēki, speciālisti ir uzticami, ka esat drošās rokās.

Pavērojiet cilvēkus sev blakus, ja viņi Jūsu klātbūtnē aprunā un nodod citus, tad ziniet, Jūs esat nākamais un vislabāk ar tādiem ļaudīm veidot neitrālas attiecības, nekādā gadījumā nevajadzētu viņus izvēlēties par sev pietuvinātiem speciālistiem, pat tad, ja tie ir Jūsu radi, draugi, kolēģi