Vēlos padalīties ar pieredzi, no kādas vizītes.

Pie manis uz vizīti ieradās kāda dāma. Ļoti skaista, jauna sieviete. Tas it kā nebūtu nekāds retums mūsdienās.

Tomēr, ārējais skaistums nobāl, uz iekšējā skaistuma fona.

Viņas enerģētikā bija kaut kas – vārdos neieliekams, neaprakstāms un tālāk nenododams. Kaut kas par ko ir vērts pastāstīt, bet līdz galam tā arī to citiem nenodot…

Tā ir sajūta, kurai nav piemērojami šīs pasaules epiteti. Jaunkundze pati savu unikalitāti neapzināt, bet to apzinās citi, neredzamajā līmenī, tajā kuru mēs visi kaut kā sajūtam, bet nezinam kā.

Ezotēriķi, noteikti zina par ko es runāju, viņi noteikti savās praksēs ir saskārušies ar šīm retajām, tīrajām enerģijām.

Tādas enerģijas ir tik retas un tīras, ka gribas tās pasargāt, izstāstīt, nodot citiem, bet diemžēl, pagaidām vienīgā lieta kuru mēs nevaram nodot citiem ir emocijas, sajūtas, izpratne.

Šādi cilvēki uzrodas laiku pa laikam, lai nepazustu vēlme darīt to darbu, kuru daru, viņi ir kā gaisma tuneļa galā, kura iedvesmo turpināt, neapstāties.

Kaut mums visiem izdotos iemantot tik skaistu dvēseli!