Kādēļ tik daudzi izvēlas cietēja/upura lomu attiecībās tā vietā, lai būtu laimīgi?

Atsaucoties uz Jūsu ieteikumiem par rakstu tēmām, sapratu, ka daudzus interesē tieši attiecību tēma.

Šī ir sarežģīta, bet interesanta tēma un ļoti daudz kas atkarīgs no tā ar kādu cilvēku esat kopā un kādas nepabeigtas lietas Jūs savedušas kopā.

Pirms es sākšu iztirzāt konkrēto tēmu, vēlos piebilst, ka attiecības veido divi cilvēki, tāpēc ir jāņem vērā abu pušu skatījums, jo ne vienmēr tas ko jūt viens atbilst tam ko saprot otrs. Šeit visskaidrāk redz kāda neatkarīga trešā persona! Ņemiet vērā, ka ir viens (bet) – risinot kaut ko ar trešās personas starpniecību sava EGO aste ir janostumj kaut kur dziļi un tālu prom.

Attiecības parasti sākas kā kaut kas jauns un aizraujoši skaists. Visi domā, ka tā būs vienmēr, bet būsim godīgi, ejot laikam iezogas aizvainojums, dusmas un beigās izvēlētais partneris nav gana labs, jo tas kas sākumā šķita ideāls ar laiku nepakļāvās ekspektācijām, parādija savu īsto būtību un Jūs sapratāt, ka esat pārāk dažādi un abi aizgājāt katrs savu ceļu!

Bet ko darīt tiem, kuri atrodas destruktīvās, nelaimīgās attiecībās! Paši to apzinās, bet nav spējīgi šo katastrofu pārtraukt?

Jūs visi kaut vai reizi savā dzīvē esat saskārušies ar cilvēku – mūžīgo cietēju. Šis cilvēks visiem atklāti stāsta, ka viņa partneris nav gana labs, ka viņš nedzīvo, nerunā, neelpo tā kā gribētos.

Nepareizs viņam tas partneris visos aspektos, dara pāri, ir skandāli kā meksikāņu seriālos, bet tāpat šis upuris prom neiet no turienes, kur ir slikti.

Jūs cenšaties kā varat palīdzēt, sākumā maigi, pēc tam jau stingrāk, līdz saprotat, ka nav jēgas, jo Jūsu palīdzība nevienam nav vajadzīga.

Kas tad ir vajadzīgs upurim???

Uzminējāt – uzmanība. Ja, to lasi un tagad dusmojies, tad Tevī dzīvo upuris!

Upuris vienmēr izvēlēsies sev neatbistošu partneri, lai būtu iemesls sev pievērst uzmanību (protams neapzināti)! Viņš mūžam cietīs, lai tikai pa drusciņai uzlasītu Jūsu rūpes, uzmanību un galu galā mīlestību.

Upura galvenā vaina ir mīlestības deficīts, viņš pēc tās ir tik ļoti izslāpis, ka ir gatavs ciest, jo tā ir iemācījusies zemapziņa. Kaut kur bērnībā ir bijušas nejaukas situācijas, kur vienīgais veids kā saņemt vecāku mīlestību un rūpes ir bijis nokļūt upura, cietēja lomā. Ar viņu kaut kam bija jāatgadās, lai viņu pamanītu, kaut vai ziepes jāsavāra, lai pēc tam saņemtu sodu kopā ar uzmanību.

Ir cilvēki, kuri upura lomu ieņem caur slimībām, jo tad viņus žēlos, ir tādi, kuri ir mūžam neveiksmīgi, viņiem mūžam kaut kas nesanāk un tie atkal saņem rūpes, un žēlumu no citiem…

Ziniet, kas viņiem visiem kopīgs, viņi sevi nemaz nemīl.

Lai kā Jūs censtos piepildīt šos cilvēkus ar mīlestību, viņi ir kā apgāzušies spaiņi, kamēr paši to nesapratīs un nepiecelsies, lai sevi mīlētu, to dzīves būs ciešanu pilnas!

Lai Jums visiem sanāk piecelties un smelties no sevis tik daudz, lai pietiktu sev un vēl pāri paliktu.