Turcija- lidosta. Tā ir pilna ar cilvēkiem no visas pasaules, dažādām kultūrām. Kā zināms, es izjūtu cilvēku emocijas, noskaņojumu, attieksmi, brīžiem arī domas. Visvairāk izbrīna musulmaņi. Vīrieši ar savām domām mani sen vairs nepārsteidz, to zinu jau sen, tomēr, protams, vienmēr jūtos ļoti neērti viņu tuvumā, jo viņu domas ir izteikti netīras, perversas, brutālas. Es nezinu, no kurām valstīm bija lidostā esošās musulmaņu sievietes, bet viņu domās jutu milzu ļaunumu, naidu pret baltajām sievietēm. Viņas būtu ļoti laimīgas, redzēt mūs mirstam. Ar tādu ļaunumu no svešiem cilvēkiem nekad līdz šim nebiju sastapusies. Protams stāsts ir tikai par tām konkrētajām, ne visām musulmaņu sievietēm.

ASV. Jau lidostā enerģētiski šī valsts man ļoti iepatikās. Uz ielas cilvēkos jūtams miers, nekāda stresa, nav nosodījuma, vērtējuma, var justies pavisam brīvi un labi. Cilvēki ir ārkārtēji laipni, atsaucīgi, izpalīdzīgi.

Latvijā uz ielas ir ļoti daudz nosodījuma, vērtējuma, skaudības, neiecietības, negāciju, problēmas. Tas viss ļoti nospiež.

Te mēs varam nedaudz pafilozofēt, vai mums klājas sliktāk, kā ASV, jo esam ar tādām rakstura iezīmēm, vai pretēji, mums ir iegūtas šādas rakstura iezīmes dēļ dzīves apstākļiem.

Te laikam, gan jāatzīmē, ka arī Amerikā ne vienmēr ir bijusi labklājība un patīkama dzīve. Tāpat ir bijis bads, krīzes, verdzība…

Tas, ko es zinu pilnīgi noteikti, ka mūsu domas vistiešākajā veidā ietekmē mūsu dzīves, jo pozitīvāka būs mūsu domāšana, jo labāk mums klāsies.