Kādā no vizītēm pie manis bija atnākusi sieviete, kuru enerģētikas sakārtošanas laikā bija nepieciešams atbrīvot no lāsta. Ko, protams, izdarīju. Vienīgi pēc šo darbību veikšanas neattīrīju telpu no šīs negatīvās enerģijas sablīvējuma.

Nākamajā dienā ejot uz vannasistabu, spogulī ieraudzīju, ka aiz manis stāv miruša vīrieša gars. Uzmanību tam nepievērsu… Vēlāk vannasistabā izlietnē skatos sēž žurka (gars). Pēc tam bija pilna virtuve ar tām. Tas jau sāka šķist savādi.

Viss interesantais sākās vakarā, kad bija jāiet gulēt. Centos iemigt, bet visu izbojāja auksta vēja plūsma tieši man sejā. Šajā brīdī tikai noteicu, ka cerams neviens nav apgūlies man blakus. Vīrs ieslēdza gaismu, bet es ieraudzīju, ka istaba ir pilna ar mirušajiem, visapkārt gultai. Paskatos uz sānu un redzu, ka blakus iekārtojies vīrietis ap gadiem sešdesmit uzvalkā un melnām kurpēm kājās. Gultā bija iekārtojies arī melna kaķa gars. Visi viņi kaut ko gribēja, kaut ko rādīja, dusmojās par remontdarbiem pirmajā stāvā.

Sapratu, ka jāiet uz otru istabu pēc inventāra, lai vieglāk tiktu ar viņiem galā. Man par lielu brīnumu atverot istabas durvis, paveras graujošs skats. Tur vēl ir kādi trīsdesmit mirušo gari. Ir vājāki gari un spēcīgāki, kuri ļoti cenšas pievērst sev uzmanību. Viņi ir agresīvāki. No tik lielas nekrotiskās enerģētikas man sāka palikt slikti.

Tur bija dažādu laika posmu mirušie. Viņi man rādīja attēlus, kā vieta, kur es tagad dzīvoju, izskatījās tad, kad viņi te dzīvoja. Viensēta, zirgi, kaut kādas koka ķerras, nevienas ēkas ar vairākiem stāviem. Bija arī vīrietis, ar jau krietni patrūdējušu ķermeni, kurš rādīja, kā viņš tika nogalināts, kurā gadalaikā un, kur bija viņa ķermenis. Un, interesanti, ka kādreiz ir bijis tuvākajā apkārtnē mežs, bija arī divi mazi bērni un ļoti aktīva pavecāka kundze. Šī kundze man pienāca klāt un apskāva. Sajutu ļoti daudz mīlestības un rūpju. Man palika labāk, un visi nepatīkamie fiziskie simptomi izgaisa.

Mirušie ļoti dažādi spēj ietekmēt cilvēku. Tie var radīt panikas lēkmes, baiļu sajūtu un var arī sniegt mierinājumu. Starp visiem šiem gariem nebija neviena, kuru es varētu atpazīt, kā radinieku, vai pat attālu paziņu.

Tikai pēc tam es atcerējos par noņemto lāstu. Situācija ir tāda, ka lāstu noņēmu, bet tas palika pie manis telpā. Kad lāstu izlaidu prom no mājas, kā to daru visas citas reizes, tad arī visi mirušie pazuda un vairs nav nākuši. Mirušos piesaistīja lāsta enerģija. Šajā gadījumā, viņi bija atnākuši pabrīdināt par to, ka man apkārt ir apdraudējums.

Piebildīšu, ka lāsts sasniedza to personu, kura to pasūtīja. Ņemot nost šo negatīvo enerģiju, redzēju, kurš ir idejas autors. Pēc divām dienām uzzināju, ka cilvēks ir saslimis. Lāsts vienmēr atgriežas pie pasūtītāj un atrod veidu, kā sevi realizēt. Pat ja tas tiek nodots visuma rokās.