Jo vairāk es strādāju ar cilvēkiem, jo vairāk es saskaros ar tādiem, kuriem ir uzlikts lāsts. Pastāstīšu, kā es tos redzu. Es lāstu redzu brīdī kad tīru cilvēka enerģētiku, astrālu un čakras. Lāstu redzu, kā lielu, smagu, tumšu enerģiju, kas ir virs visa cilvēka un spēcīgi viņu tur savā varā. Mans uzdevums ir atbrīvot šo indivīdu no šīs spēcīgās sasaistes. Cik viegli man tas izdodas, tas ir atkarīgs no licēja prasmēm, tomēr līdz šim vēl neesmu saskārusies ar gadījumu, kad to nespētu izdarīt.

Kas un kāpēc liek lāstu?

Lāstus galvenokārt liek tuvinieki un galvenokārt tāpēc, ka ir iekārojuši otra mantu. Radinieks ir traucēklis, lai mantkārīgais varētu iegūt īpašumu, kurš viņam teorētiski varētu tikt kaut kad tālā nākotnē. Tie pasūta tuvinieka slepkavību ar šādu metodi.

Kādi ir šai darbībai ļaunumi? Ļaunums ir tāds, ka slepkavība, ir slepkavība neatkarīgi no veida kādā tā tiek paveikta. Līdz ar to arī atbildība ir tieši tāda pat. Lāsta licējam nāksies par to agri vai vēlu atbildēt karmas priekšā – respektīvi sevis paša priekšā. Karma nav sods no debesīm. Karma ir visuma likums, kas nosaka, ka nekas nepaliek bez sekām, jeb „ko sēsi, to pļausi”.

Otra nepatīkama lieta licējam ir tāda, ka, ja nu gadījumā cietušais atradīs spējīgu cilvēku, lai no sava lāsta atbrīvotos, tad šai enerģijai būs kaut kur jāpaliek. Pat fizikā ir zināms enerģijas nezūdamības likums. Kā jūs domājat uz kurieni dosies atbrīvotā enerģija? Tā dosies pie sava radītāja. Šai enerģijai ir vienalga, kā sevi realizēt. Tā nejautā uzvārdu, tā pilda savu programmu. Un varianti ir divi, vai nu programma tiks izpildīta uz upuri, vai uz radītāju. Būtiski piezīmēt, ka radītājs ir pasūtītājs. Ja cilvēks lāstu ir licis pie kādas „tantiņas”, tad „tantiņa” ir tikai, kā vidus posms. Viņai no tā nepaliek, ne labāk, ne sliktāk. Lāsts atnāks pie pasūtītāja un sitīs tam pa visjūtīgāko vietu.

Pagājušajā reizē es rakstīju par domu, kas kļūst par enerģiju. Lāsts ir tieši tas pats. Lāsts ir ļoti spēcīga, koncentrēta doma, ar ļoti konkrētu mērķi. Nekad, nevienam, ne pie kādiem apstākļiem neiesaku kaut ko tādu darīt. Jūs cietīsiet ļoti spēcīgi pats. Tas ir daudz sliktāk, nekā kāpt uz grābekļa. Sitiens pa pieri būs pamatīgs.

Par laimi ar šādu lūgumu nodarīt kādam pāri pie manis nekad nav vērsušies un nav arī vērts, šis jautājums nav apspriežams, lai gan es to spētu un atbildība uz mani par šādu darbību, kā jau teicu negultos.

Vai var izvairīties no lāsta?

Šis ir plašs jautājums, uz kuru var paskatīties no dažādām pusēm. Pirmais ko varētu pateikt ir tas, ka, ja lāsts tiek uz kādu likts, tad tas savu adresātu sasniegs, neatkarīgi no tā cik cilvēks ir spēcīgs, garīgs, vieds u.t.t. Cits stāsts ir par to, ka ne katram to vispār liks. Cilvēks varbūt ir tik spēcīgs, garīgs, labsirdīgs, vieds u.t.t., ka viņam neviens lāstu nemaz neliks.

Kādi ir apstākļi, kāpēc lāsts kādam tiek, vai netiek?

Līdzīgi, kā ar visu. Te runa var būt ir par vienošanos, lai izietu attiecīgu pieredzi, karmiski iemesli. Tikpat labi tā var būt arī jaunas karmas radīšana no pasūtītāja puses, vai visi iemesli kopā.