Dažkārt maniem sapņiem ir dziļāka nozīme. Un pēc pamošanās es saprotu, ka tas noteikti nav bijis parasts sapnis ar, kura palīdzību mans prāts cenšas attīrieties no ikdienā uzkrātās informācijas. Tas nozīmē, ka redzu sapnī atbildes uz kādu jautājumu, vai risinājumu kādai situācijai. Un tā noteikti gadās daudziem, jo daudziem cilvēkiem… Tāpēc nevajadzētu sapņus atstāt novārtā, ja ir sajūta, ka šis sapnis ir kas vairāk par parastu miega ainiņu.
Pastāstīšu par šīs svētdienas sapni.
Kā jau Jums no maniem rakstiem ir zināms, es braucu pie cilvēkiem uz viņu īpašumiem gadījumos, ja viņi izjūt diskomfortu no neizskaidrojamām/neredzamām būtnēm. Kādu laiku atpakaļ saņēmu pieteikumu no kādas sievietes. Septembrī norunājām, ka varu pie viņas doties novembra vidū. Vienlaicīgi uz šo brīdi ir arī citi izbraukuma pieteikumi. Pēc vairākām dienām brīvdienas diendusas laikā redzēju zīmīgu sapni, kurā dominēja pelēka māja, tuvumā tai atradās ūdens, šķiet, ka upīte, pie ūdens tilpnes piebraucu ar auto, zāle bija zaļa, bet kokiem lapu nebija. visapkārt liela rosība… remontdarbi… tika likta jauna vanna. Atceros, ka sapnī automašīnā tieši piebraukšanas brīdī es pēkšņi iekritu dziļā nekontrolējamā miegā, tas bija īslaicīgi. Kad attapos man rokās bija papīra lapiņa ar uzrakstu „Paldies, Iveta” (vārds mainīts). Papildus šim tekstam bija vēl kaut kāda burtu ciparu kombinācija, kurai nozīmi nezinu. Bet sapratu, ka šī zīmīte nav ar labu vēsti. Biju apmulsumā, kā gan es ko tādu varēju uzrakstīt, jo tiešām neatcerējos. Izkāpu no automašīnas un devos uz māju. Ieejot mājā redzēju sievieti, liela auguma, apaļīgu ar brūniem matiem un tādā jocīgā vasarīgā apģērbā, varētu pat teikt, ka tas bija naktskrekls. Kaut gan ārā visticamāk bija vai nu ļoti vēls rudens, vai agrs pavasaris. Sapratu, ka sieviete bija mirusi, bet ļoti dusmīga. Viņa nevēlējās, lai tur esmu. Viņa bija pret visu, kas notika mājā. Jutu no viņas lielu naidu un agresiju. Sapratu, ka man ātri vajag sameklēt veidu, kā aizsargāties no viņas. Piesēdos pie datora un sāku rakstīt uz tastatūras to, kas mani un citus pasargās, bet tā vietā, lai parādītos vajadzīgais uzraksts, parādījās kaut kādi neloģiski burti. Pēc tam viņa mani sāka ar pirkstu bakstīt plecā. Visādi traucēt, lai tikai nedaru, to ko centos…
Kad pamodos, radās intuitīva sajūta, ka sapnis ir saistīts ar kādu no plānotajiem izbraukumiem. Pēc brīža nolēmu uzrakstīt īsziņu sievietei, kura bija vēlējusies noskaidrot par iespēju attīrīt dzīves vietu.. Šī sieviete ir tā pati, kura tika pieminēta par pieteikumu uz novembri, par kuru konkrēti vienojāmies tieši pēc šīs sarunas. Intuīcija teica priekšā, ka jāsazinās tieši ar šo sievieti, lai gan nezināju, kā viņu sauc, jo nebija vēl nekas konkrēti norunāts un nezināju arī to, kāds ir viņas īpašums, kas rada satraukumu. Tāpēc nolēmu aizrakstīt viņai īsziņu „Sveiki, Jūs man nepateicāt savu vārdu. Vai Jūs sauc „Iveta”? Vai kādu Jūsu tuvinieku tā sauc? (Vārds mainīts). Vai pie mājas ir ūdens?”. Saņēmu atbildi, ka labāko un vienīgo draudzeni sauc „Iveta”. (Vārds mainīts). Īpašums gan viņai esot dzīvoklis. Pēc brīža noskaidrojām, ka tuviniekam gan īpašumā ir māja, kas iegādāta pirms daudziem gadiem un tā atrodas pie upes. Jautāju, vai māja ir pelēka? Nē, dzeltena, skanēja sievietes atbilde, jo tā tika pārkrāsota, bet pirms tam tiešām bijusi pelēka un arī vērienīgi remontdarbi tur ir notikuši. Centos sievietei paskaidrot, ka jūtu, ka pie „vainas” nav dzīvoklis un problēma ir saistīta tieši ar māju. Mēdz būt tādas situācijas, kad traucējošās būtnes atrodas citā vietā, bet tās piesaistās cilvēkam un seko arī ārpus šīs vietas, kur konkrētais indivīds patiešām mitinās un tādā veidā traucē mierīgi dzīvot. Sieviete atzina, ka uz māju brauc izvairīgi, jo pēc tam jūtās slikti. Beigās, palikām pie tā, ka pagaidām attīrīšanas darbi tiks veikti tieši dzīvoklī.