Tiku uzaicināta apmeklēt kādas valsts iestādes telpas, jo nopietni un svarīgi darbinieki ir redzējuši dīvainas ēnas, dzirdējuši skaņas, kad telpās nevajadzētu būt nevienam citam. Ir tomēr brīvdiena un durvis ir slēgtas. Arī enerģētiski sajūtas viņiem atsevišķos kabinetos šķitušas nepatīkamas. Apstaigājot šīs iestādes telpas, enerģētiski attīrīju darba kabinetus, kuri bija ar nepatīkamu, nomācošu, tumšu enerģētiku. Tagad tajos atrasties ir daudz patīkamāk.

Savukārt skatoties uz augšu, otrā stāva gaitenī redzēju stāvam mācītāju. Vēlējos to palaist, lai tas dodas prom, bet viņš vēlējās palikt šeit. Sapratu, ka mācītājam vēl nav pienācis laiks doties un viņš neko ļaunu šai vietai nenodarīs, drīzāk pretēji, labi vien ir, ka telpā stāv mācītājs. Vienojāmies ar iestādes darbinieci, ka mācītājs, lai paliek un sargā šo ēku. Arī pirmajā stāvā bija mirušais, šķiet, ka tas bija kāds karavīrs, kurš nemitīgi pārvietojās pa stāva gaiteni, periodiski izraisot vēsuma zosādu uz ķermeņa, tā vēstot par savu klātbūtni, tomēr vizuāli tas izvairījās man parādīties. Izprotot, ka arī šis gars nav negatīvi noskaņots, viņš tika atstāts staigājot pa gaiteni, ja jau tā tas vēlās.