Agneses atbilde: Blogā gandrīz katrs raksts ir saistīts ar dvēseles redzējumiem. Visi mirušo gari, kurus es aprakstu, tās ir viņu dvēseles (piemēram 1000 dvēseles Salaspils memoriālā). Viens no pirmajiemrakstiem ir par to, kā redzēju tieši nāves brīdi un kā dvēsele atstāj ķermeni- tur gan runa ir par manas žurciņas dvēseli, bet tomēr dvēseli.
Es spēju apskatīt arī dzīva cilvēka dvēseli un es to redzu tieši tādu pašu, kā dzīvais cilvēks. Protams, šīs visas dvēseles nav viss lielais dvēseles apjoms, bet tikai daļa no tās. Cilvēkā iekšā neatrodas visa dvēsele. Ir tāds termins, kā virsdvēsele. No lielās dvēseles atdalās neliela daļa un tā iemiesojas ķermenī (par to daļēji arī var lasīt rakstā „Zvērs cilvēkā”).
Kā jau to esmu pieminējusi, ka tas, kā es redzu dvēseles, tas ir veids, kā viņas man izvēlas parādīties, jo patiesībā, tās ir garīgas, gaismas būtnes, spējīgas ieņemt jebkādu tēlu, pašām neesot nekam no tā.