Lasītāja Gintera jautājums:
Tu raksti, ka mēdz būt vietas/cilvēki, kas ir piemēroti un kas nav piemēroti. Piem. ir nepatīkams boss un viņa rakstura īpašības šķiet nepieņemamas un konkrēto darbinieku graujošas (piem. grauj pašapziņu, pašcieņu, individualitāti utml). Iespējams, ka tu teiktu, ka labāk mainīt darba vidi, jo tādējādi konkrētā darbinieka enerģija uzlabotos. Taču vai nevar būt tā, ka mēs paši pirms dzimšanas esam izvēlējušies personas/vietas, kas mums šķiet nepatīkamas, bet tajā pat laikā varbūt tās mūs māca attīstīties, piem. būt iecietīgiem, respektēt atšķirīgus viedokļus, mīlēt citus bez nosacījuma utml. Vai tomēr tu esi pārliecināta, ka mēdz būt situācijas, kur tiešām labāk `bēgt’ prom.
Agnese:
Tā tiešām ir. Mēs esam veikuši vienošanās, gan par pozitīvo mūsu dzīvēs, gan arī par nosacīti negatīvo. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Jums nav tiesību no šīs konkrētās pieredzes atsacīties. Visam ir savas robežas un nav jākļūst par mocekli, lai dzīvē kaut ko iemācītos un saprastu. Ja, konkrētā pieredze ir nevēlama, tad vispirms ir jāapzinās precīzi kas ir tas ko Jūs vēlaties. Koncentrējieties uz to, kas ir vēlamais, ne uz to, kas ir nevēlams. Tad jānotic, ka esošo situāciju varat mainīt un šī brīža notikumus vairāk nevēlaties pieredzēt. Nākamais solis būtu izteikt afirmāciju – man nav vajadzīga šāda pieredze, es no tās atsakos. Svarīgi ir vārda ‘’ne’’ vietā lietot vārdu ‘’nav’’. Tas ir tā iemesla dēļ, ka „visumam” nav tāds jēdziens, kā ‘’ne’’. Līdz ar to vārds nevajag pārtop par vārdu vajag un mēs turpinām kulties kā vāveres ritenī nespēdami no tā izkļūt.
Vēl būtiskāk ir nosacītajam pāridarītājam/vadītājam apzināties savu ietekmi pār citiem cilvēkiem, viņu noskaņojumu un ikdienas dzīvi. Būtu jāpacenšas uzvesties pēc iespējas lietišķāk un savas personiskās negācijas neizgāzt uz citiem, tikai dēļ tā, ka varat to atļauties. Savukārt no otras puses nedrīkst arī ļaut sev kāpt uz galvas. Līdz ar to ir jāapzinās, ka, ja situācija prasa rīkoties tā, kā nepieciešams un tas ir ne pārāk labvēlīgi priekš piemēram padotā, tad tas ir jādara un jāpieņem, ka tā abiem iesaistītajiem ir mācība. Jāpadomā, kā katru situāciju ir iespējams atrisināt vismierīgākajā ceļā. Šādos jautājumos ir smalka robeža, kura jācenšas ievērot.