Šķiet, ka ir pienācis laiks to izlikt redzamā veidā, tieši priekš sevis pašas. Sākšu jau ar to, ka saku paldies, par to, ka vispār esmu! Par to taču ir vērts pateikties ik vienam no mums. Neatkarīgi no tā, vai mēs jūtamies laimīgi un apmierināti ar esošo situāciju, vai arī mūsu
Turpināt lasītPasaki paldies! Dzīvot šeit un tagad. 29.01.2014
Varbūt vajadzēja vakar, Maxima veikala traģēdija. Varbūt vajadzēja rakstīt jau vakar. Bet, tajā brīdī tas nešķita tik svarīgi, nešķita, ka būs tik traki, kā ir… Negribēju ticēt sev. Nezinu, iespējams, ka tas par ko tagad stāstīšu un rakstīšu ar mani nav noticis tāpat vien, varbūt nu dien man ir jāsāk
Es to redzu katru dienu, bet vai tu to spēj saskatīt? (Pārdomas) Katru dienu braucot uz darbu tramvajā ir iespēja, padomāt un pavērot caur tramvaja logu garām, strauji slīdošo pasauli! Ieraudzīt lietas, kuras citkārt ikdienas steigā nemaz nepamanītu! Un kas ir interesanti, es katru dienu tajā vecajā mājā, kurā slīd man
Turpināt lasītEs to redzu katru dienu, bet vai tu to spēj saskatīt? (Pārdomas) 25.02.2009.